Reglaments
RŠT Mediācijas nama reglaments

RŠT Mediācijas nama reglaments

Drukāt

 

I Vispārīgie noteikumiem

 

1. punkts. Rīgas šķīrējtiesas mediācija.

 

Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama īstenotais process ir strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses ar mediatora starpniecību cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai.

 

 

2. punkts. Strīda izšķiršanā piemērojamie noteikumi.

 

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt mediācijas procesa kārtību.

(2) Ja puses, gan fiziskas, gan juridiskas personas, vienojušās par esoša vai iespējamā strīda risināšanu Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama procesā, bet nav noteikušas, pēc kādiem noteikumiem strīds risināms, uzskatāms, ka tās vienojušās par Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama reglamenta piemērošanu.

(3) Puses var vienoties par šo noteikumu izmaiņām jebkurā mediācijas procesa brīdī.

(4) Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem mediācijas procesa noteikumiem, mediators ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama reglamenta.

 

3. punkts. Procesuālie termiņi.

 

(1) Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka mediators. Puses savstarpēji vienojoties var izmainīt šajā reglamentā paredzētos termiņus, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

(3) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(4) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

(5) Ja procesuālā darbība izpildāma Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas namā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad šķīrējtiesas saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

 

 

4. punkts. Korespondence.

 

(1) Mediācijas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai nosūtīta pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), vai fiziskās personas dzīvesvietas.

 

5. punkts. Mediācijas procesa valoda.

 

(1) Mediācijas process notiek Latvijas Republikas valsts valodā vai valodā, par kuru puses ir vienojušās.

(2) Ja kāds no procesa dalībniekiem vai mediators nepārvalda valodu, kurā notiek process, tiek pieaicināts tulks. Procesa dalībnieku pienākums ir apmaksāt tulka pakalpojumus.

(3) Mediators var pieprasīt procesa dalībniekiem jebkuru rakstveida materiālu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.

 

6. punkts. Mediācijas procesa vieta.

 

(1) Puses var brīvi vienoties par mediācijas procesa vietu. Ja puses nav vienojušās par mediācijas procesa vietu, tad mediācijas process notiek Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama telpās.

(2) Ja puses vienojas par mediācijas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz mediatoru ceļa un uzturēšanās izdevumi.

(3) Ja mediācijas procesa vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir iecēlusi mediatoru, kas nav pastāvīgo mediatoru sarakstā un kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, attiecīgā mediatora ceļa un uzturēšanās izdevumus mediācijas procesa gaitā sedz puse, kas mediatoru ir iecēlusi.

 

7. punkts. Procesa konfidencialitāte.

 

(1) Informācija, kas iegūta mediācijā vai ir ar to saistīta, ir konfidenciāla, ja vien puses nav vienojušās citādi.

(2) Mediators pusei neizpauž otras puses sniegto informāciju, ja otra puse tam nav piekritusi.

 

8. punkts. Pārstāvība.

 

(1) Fiziskās personas savas lietas mediācijas procesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

(2) Juridisko personu lietas mediācijas procesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(3) Par puses pārstāvi var būt jebkura fiziska vai juridiska persona.

 

II Mediācijas process

 

9. punkts Mediācijas līgums.

 

Puses var mutiski vai rakstiski vienoties par mediācijas procesa izmantošanu, lai risinātu domstarpības, kas jau radušās vai var rasties nākotnē. Minēto vienošanos kā atsevišķu noteikumu (Mediācijas klauzulu) var ietvert jebkurā rakstiskā līgumā.

 

10. punkts. Mediācijas procesa uzsākšana, ja nav iepriekšējas vienošanās par mediāciju.

 

(1) Ja puses nav iepriekš vienojušās par mediāciju, puse, kura vēlas uzsākt mediācijas procesu, iesniedz Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejā rakstveida priekšlikumu par mediācijas procesa uzsākšanu un lietvedības izdevumu apmaksu apliecinošu dokumentu. Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejas vadītājs bez kavēšanās nosūta otrai pusei paziņojumu par priekšlikuma saņemšanu par mediācijas procesu.

(2) Priekšlikums risināt domstarpības, izmantojot mediāciju, uzskatāms par noraidītu, ja netiek saņemta otras puses piekrišana. Ja puses nav vienojušās citādi, termiņš, lai dotu piekrišanu, ir 10 dienas no mediācijas izmantošanas priekšlikuma nosūtīšanas dienas.

(3) Mediācijas process ir uzsākts ar dienu, kad Rīgas šķīrējtiesas kancelejā saņemta otras puses piekrišana mediācijas procesam. Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kanceleja nekavējoties pēc otras puses piekrišanas saņemšanas, par to informē priekšlikuma iesniedzēju un lūdz 10 dienu laikā iesniegt mediācijas pieteikumu.

 

11. punkts. Mediācijas procesa uzsākšana, ja ir iepriekšēja vienošanās par mediāciju.

 

(1) Ja puses vienojušās par mediāciju, puse, kura vēlas uzsākt mediācijas procesu, iesniedz Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejā mediācijas pieteikumu un pievieno pušu rakstveida vienošanos par mediācijas procesu. Tādā gadījumā mediācijas process ir uzsākts ar mediācijas pieteikuma saņemšanas dienu Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejā un mediācijas administratīvo izdevumu un mediatora honorāra samaksas, atbilstoši Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama reglamentam.

 

 

(2) Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejas vadītājs bez kavēšanās nosūta otrai pusei paziņojumu par Mediācijas nama mediācijas pieteikuma saņemšanu un mediācijas pieteikuma norakstu.

 

12. punkts. Mediācijas procesa pieteikums.

 

Mediācijas pieteikums jāsniedz rakstveidā Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejā, norādot tajā informāciju par pusēm, strīdus priekšmetu un, ja iespējams, strīdus priekšmeta finansiālo novērtējumu. Mediācijas pieteikumam pievieno ar strīdu saistītos dokumentus, mediācijas administratīvo izdevumu un mediatora honorāra samaksu apliecinošu, kā arī tik mediācijas pieteikuma norakstus, cik procesā būs mediatoru un pušu.

 

13. punkts. Atsauksme uz mediācijas procesa pieteikumu.

 

(1) Atsauksme uz mediācijas procesa pieteikumu jāiesniedz Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejā 15 dienu laikā no paziņojuma par mediācijas procesa pieteikuma saņemšanu nosūtīšanas dienas.

(2) Ja noteiktajā termiņā atsauksme no otras Puses netiek saņemta, vai otra Puse atsakās no mediācijas, mediācijas process tiek uzskatīts par izbeigtu, par ko Rīgas Šķīrējtiesas Mediācijas nama priekšsēdētājs pieņem attiecīgu rakstveida lēmumu.

 

14. punkts. Mediatora izvēle.

 

Puses, savstarpēji vienojoties, izvēlas vienu vai vairākus mediatorus un paziņo par tiem Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejai līdz atsauksmes uz mediācijas procesa pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja puses Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejai iepriekš minētajā termiņā nav paziņojušas par kopīgi izvēlētu mediatoru, mediatoru ieceļ šā reglamenta 16. punktā minētajā kārtībā.

 

 

III Mediators

 

15. punkts. Mediatora neitralitāte un neieinteresētība.

 

(1) Mediatoram ir neitrāla attieksme pret pusēm, ļaujot pusēm pašām panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos. Mediators nedrīkst būt personiski ieinteresēts konkrētā mediācijas procesa iznākumā.

(2) Mediators nekavējoties paziņo pusēm visus apstākļus, kas var ietekmēt mediatora neitralitāti vai neieinteresētību. Šāds pienākums uz mediatoru attiecas visas mediācijas ietvaros.

(3) Par mediatoru nevar būt persona, kura ir personīgi vai finansiāli ieinteresēta mediācijas procesa iznākumā.

(4) Mediators veicina strīda risināšanu tādā veidā, kādā viņš uzskata par piemērotu.

 

16. punkts. Mediatoru skaits un to iecelšana.

 

(1) Mediatoru iecelšanas kārtību nosaka puses. Ja puses nav vienojušās par mediatoru iecelšanas kārtību, mediatorus ieceļ saskaņā ar Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama reglamentu no pastāvīgo mediatoru saraksta (reglamenta pielikums Nr. 2).

(2) Ja puses nav vienojušās par mediatoru skaitu, mediācijas procesu vada viens mediators.

(3). Ja puses vienojušās, ka mediācijas procesu vada trīs mediatori, katrai pusei jāieceļ viens mediators, norādot to mediācijas pieteikumā un atbildē uz mediācijas pieteikumu. Trešo mediatoru ieceļ Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama priekšsēdētājs no Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama pastāvīgo mediatoru saraksta.

(4) Ja mediācijas procesu pēc Pušu vienošanās vada trīs mediatori, ar Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama priekšsēdētāja piekrišanu par mediatoru var iecelt arī personu, kas nav Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama pastāvīgais mediators. Jebkurā gadījumā mediatoru sastāva priekšsēdētājam jābūt Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama pastāvīgam mediatoram. 

(5) Ja mediators atsakās no savu pienākumu pildīšanas vai kādu citu iemeslu dēļ nespēj pildīt mediatora pienākumus pēc mediācijas procesa uzsākšanas, šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ jaunu mediatoru no pastāvīgo mediatoru saraksta.

 

 

17. punkts. Mediācijas procesa materiāli un to nodošana mediatoriem.

 

(1) Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejas vadītājs pēc mediatora (-u) iecelšanas tam nodod ar mediācijas procesu saistītos materiālus.

(2) Mediators 5 dienu laikā pēc mediācijas procesa materiālu saņemšanas, konsultējoties ar pusēm, paziņo par pirmo pušu tikšanos.

 

IV Mediācijas procesa kārtība

 

18. punkts. Mediācijas process.

 

(1) Mediācijas procesā katrai pusei ir jārīkojas labā ticībā, jāsadarbojas, lai atrisinātu strīdu.

(2) Ja vien puses nav vienojušās citādi, mediators saskaņā ar šo reglamentu un konsultējoties ar pusēm, pirmajā pušu tikšanās reizē nosaka kārtību, kādā notiks mediācijas process.

(3) Mediators var lūgt pusēm iesniegt papildu rakstveida paskaidrojumus, izklāstot pušu viedokļus par strīda būtību un iespējamiem risinājumiem.

(4) Mediators var tikties ar katru pusi atsevišķi. Informācija, kas iegūta šajās tikšanās ir konfidenciāla, ja vien puses nav vienojušās citādi.

(5) Mediācijas process ir konfidenciāls. Personas, kas nav mediācijas procesa dalībnieki, var piedalīties mediācijas procesā tikai ar pušu piekrišanu.

(6) Mediators un Rīgas šķīrējtiesa Mediācijas nams ziņas par mediācijas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

 

19. punkts. Mediācijas izbeigšanās bez vienošanās.

 

(1) Mediācija izbeidzas bez vienošanās, ja:

1) vismaz viena puse paziņo mediatoram vai otrai pusei, ka iebilst mediācijas turpmākai izmantošanai;

2) mediators pusēm paziņo par mediācijas izbeigšanu;

3) mirusi fiziska persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura ir viena no pusēm mediācijas procesā;

4) citu iemeslu dēļ zūd nepieciešamība vai iespēja izmantot mediāciju.

(2) Ja mediācija izbeidzas bez vienošanās, mediators sastāda rakstisku apliecinājumu par mediācijas izbeigšanos bez vienošanās un izsniedz to pusēm.

(3) Kad mediācijas process ir izbeigts, mediators iesniedz Rīgas Šķīrējtiesas Mediācijas nama kancelejai paziņojumu, kurā tiek norādīts datums, ar kuru process izbeigts un tā izbeigšanas pamatu.

 

20. punkts. Vienošanās par strīda risinājumu.

 

(1) Vienošanos panāk, ja puses savas domstarpības atrisina.

(2) Mediators pēc pušu lūguma var piedalīties rakstiskas vienošanās noformēšanā.

(3) Mediācijā panāktu vienošanos puses izpilda labprātīgi un noteiktajā termiņā, ja puses par tādu ir vienojušās.

(4) Ja mediācijas process noslēdzas ar vienošanos, pēc puses lūguma mediators sastāda rakstisku apliecinājumu par mediācijas izbeigšanos ar vienošanos.

(5) Ja mediācijas procesa gaitā netiek panākts strīda risinājums, puses var rakstveidā vienoties strīdu nodot izskatīšanai Rīgas Šķīrējtiesā pēc būtības šķīrējtiesas procesā. Par šķīrējtiesnesi var iecelt mediatoru, kas vadīja mediācijas procesu, ja mediatora kandidatūra atbilst šķīrējtiesneša kvalifikācijas prasībām.

(6) Mantiskos strīdos Puses var vienoties par Pušu īpašuma, lietu un/vai tiesību nodošanu pārdošanai brīvprātīgā publiskā izsolē, uzdodot brīvprātīgās publiskās izsoles rīkošanu un organizēšanu izsoļu organizētājam.

 

V nodaļa Mediācijas procesa izmaksas

 

21. punkts. Mediācijas procesa izmaksas.

 

(1) Mediācijas procesa izmaksas sastāv no lietvedības maksas, administratīvajām izmaksām un mediatora honorāra. Mediācijas procesa izmaksas ir noteiktas šā reglamenta pielikumā Nr. 1

(2) Mediācijas procesa izdevumus sedz mediācijas procesa pieteicējs, jeb puses kārtībā, kāda noteikta pušu vienošanās par mediāciju.

(3) Papildu izdevumus, kas radušies lietas vešanas laikā, un to apmaksas kārtību nosaka mediators.

(4) Ja mediācijas process netiek uzsākts, lietvedības maksa pusei, kas iesniegusi priekšlikumu par mediācijas procesa uzsākšanu, netiek atmaksāta.

(5) Mediācijas procesa administratīvās izmaksas un mediatora honorārs ir atkarīgi no strīda summas, strīda sarežģītības un mediatoru skaita, kas vada attiecīgo mediācijas procesu. Ar Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama priekšsēdētāja lēmumu šo izmaksu apmērs var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda summu, mediācijas procesam nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar mediācijas procesu saistītus apstākļus.

(6) Sekretārs, tulks, eksperts vai cits speciālists mediācijas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā mediatora noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja puse, kura ir pieprasījusi pieaicināt tulku, sekretāru, ekspertu vai citu speciālistu, mediatora noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par to pakalpojumiem, šo atlīdzību var iemaksāt otra puse.

(7) Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama priekšsēdētajs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt mediācijas procesa izmaksu apmēru.

(8) Ar mediācijas procesu saistītie izdevumi tiek iemaksāti Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nama dibinātāja norēķinu kontā saskaņā ar izrakstītu rēķinu.

 

22. punkts. Mediācijas administratīvo izdevumu un mediatora honorāra noteikšanas kārtība.

 

(1) Mediācijas izmaksas tiek noteiktas atkarībā no strīda sarežģītības un mediatoru skaita.

(2) Mediācijas administratīvās izmaksas ir 70,00 EUR. Ja mediācijas process ilgst vairāk par 1 (vienu) astronomisko stundu, tad par katru nākamo stundu ir uzskaitāma piemaksa 50,00 EUR apmērā.

(3) Viena mediatora honorārs ir 70,00 EUR. Ja mediācijas process ilgst vairāk par 1 (vienu) astronomisko stundu, tad par katru nākamo stundu ir uzskaitāma piemaksa 50,00 EUR apmērā (katram mediatoram).

(4) Rīgas Šķīrējtiesas Mediācijas nama priekšsēdētājs, ņemot vērā lietas sarežģītību, strīda risināšanai nepieciešamo laiku, nosaka mediācijas izmaksas lietā, kur strīda kopējā summa nav nosakāma. Katrai pusei pēc Rīgas Šķīrējtiesas kancelejas lūguma ir pienākums sniegt informāciju par strīda apjomu un sarežģītību.

(5) Ja mediācijas process tiek izbeigts pirms mediatora iecelšanas, mediatora honorārs tiek atgriezts pilnā apmērā. Mediācijas administratīvie izdevumi mediācijas procesa izbeigšanas gadījumā netiek atgriezti.

 

23. punkts. Lietvedības maksa.

 

(1) Puse, kas iesniedz priekšlikumu par mediācijas procesa uzsākšanu, iemaksā lietvedības maksu.

(2) Lietvedības maksa ir 100 EUR.

 

24. punkts. Ar Mediācijas procesu saistītie izdevumi.

 

(1) Atlīdzība par tulka pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc zvērināta tulka, tulka vai tulkošanas biroja sastādītās tāmes.

(2) Mediatora ceļa un uzturēšanās izdevumu apmēru nosaka, vadoties pēc mediatora iesniegtā aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem.

(3) Papildu izmaksu mediācijas procesa summa tiek noteikta saskaņā ar tāmi, ko nodrošina pakalpojumu sniedzējs.

(4) Mediācijas procesa izmaksas norādītas bez Pievienotās Vērtības Nodokļa (PVN).

 

 

Rīgas Šķīrējtiesas Mediācijas nama pastavīgo mediatoru saraksts:

 

  1. Rada Matjušina – mediators, Brīvības ielā 99-1, Rīga, LV-1001
  2. Zenta Bičkoviča – mediators, Antonijas iela 26-23, Rīga, LV-1010; Spīdolas iela 18, Aizkraukle, LV-5102
  3. Kristīna Ņikuļcova – mediators, E.Birznieka – Upīša ielā 18, Rīga, LV-1050