Jaunumi

Jaunumu kalendārs

<< < 2020 Aprīlis > >>
Pd Ot Tr Ct Pt St Sv
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123

Jaunumi


Meklēt:

Komercnoslēpuma aizsardzības aktualitātes / Rakst žurnālā Bilances Juridiskie Padomi

14-04-2020

Raksta autors: Ilmārs Šatovs - Zvērināts advokāts, patentpilnvarnieks preču zīmju un dizainparaugu jomā, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis, bezmaksas online vebināra "Ievads komercnoslēpuma aizsardzībā" (23.04. plkst. 16:00) lektors.

 

2019.gadā spēkā stājās Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kas reformēja komercnoslēpumu aizsardzību Latvijā. Komersanta komercnoslēpuma aizsardzību līdz Komercnoslēpuma aizsardzības likuma spēkā stāšanās dienai regulēja Komerclikums. Kaut arī Komerclikums arī pašlaik satur tiesību normas par komercnoslēpuma aizsardzību, tomēr Komercnoslēpuma aizsardzības likums kā jaunāks likums prevalē pār vecāko Komerclikuma regulējumu.

 

Komercnoslēpuma aizsardzības likums paredz ievērojamas izmaiņas, salīdzinot ar Komerclikumu.

Par komercnoslēpumu pašlaik var atzīt neizpaužamu saimnieciska rakstura informāciju, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informāciju, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

 

  1. tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;
  2. tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;
  3. komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.

 

Iepriekš saskaņā ar Komerclikumu, lai noteikta veida informāciju atzītu par komercnoslēpumu, bija nepieciešams konstatēt, ka komercnoslēpums ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistīts. Pašlaik šāds priekšnoteikums vairs nepastāv.

 

Komercnoslēpuma turētājs var būt ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust. Līdz ar to Komercnoslēpuma aizsardzības likums paredz plašu personu loku, kuras var būt komercnoslēpuma turētājas.

 

Tas, ka par komercnoslēpuma turētāju var būt jebkura fiziska persona, komersantam var radīt nenoteiktību par savām tiesībām un pienākumiem. Tā, piemēram, par komercnoslēpuma turētāju vai komersanta tiesību uz komercnoslēpumu pārkāpēju var būt komersanta darbinieks. Ņemot vērā mūsdienu augsto darbinieku mobilitāti darba tirgū, darbinieki ir ļoti liels komersanta risks saistībā ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

 

Komersantam būtu ieteicams vērtēt komercnoslēpuma aizsardzību no darba tiesisko attiecību aspekta trīs laika posmos – pirms darba attiecību uzsākšanas, darba attiecību laikā, un pēc darba attiecību izbeigšanas. Ņemot vērā minēto, komersantam ir būtiski nodrošināt:

 

  1. ka darbinieks, esot darba attiecībās ar komersantu, nelikumīgi neizpauž vai neizmanto darbinieka iepriekšējā darba devēja komercnoslēpumu, jo šādā situācijā iepriekšējais darba devējs var vērsties pret komersantu sakarā ar nelikumīgu iepriekšējā darba devēja komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu;
  2. lai darbinieks darba attiecību laikā nelikumīgi neiegūst, neizmanto un neizpauž paša komersanta komercnoslēpumu, kā arī, lai darbinieks neglabātu savus komercnoslēpumus komersanta telpās un ierīcēs jebkādā veidā, kas potenciāli var radīt darbiniekam potenciālas iespējas vērsties pret komersantu par darbinieka komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu;
  3. lai, pēc darba attiecību izbeigšanas darbiniekam paliktu saistošs komersanta noteikts pienākums par komercnoslēpuma neizmantošanu un neizpaušanu, un darbinieks apliecinātu, ka komersanta rīcībā nav palicis neviens darbinieka komercnoslēpums.

 

Minētās situācijas var kontrolēt un novērst, paredzot atbilstošus noteikumus darba līgumos.

 

Tāpat riski saistībā ar fiziskām personām pastāv arī tādās tipiskās situācijās, kad ar komersantu nesaistīta fiziska persona mutiski vai rakstveidā piedāvā sadarbību komersantam jaunu preču ražošanā vai pakalpojumu ieviešanā. Šāda informācija potenciāli arī var būt fiziskās personas komercnoslēpums. Komersantam pēc fiziskās personas sniegtās informācijas saņemšanas vienmēr ir jāizvērtē sava turpmākā rīcība ar saņemto informāciju, jo minētās informācijas izmantošana arī var novest pie strīda starp fizisko personu un komersantu saistībā ar tiesību uz komercnoslēpumu pārkāpumu.

 

Šādu situāciju ir nepieciešams vai nu atrunāt informācijas neizpaušanas līgumā, kas noslēgts pirms sarunām ar fizisko personu, vai arī komersants var izstrādāt atbilstošas ar komercnoslēpuma aizsardzību saistītas vadlīnijas, kurās ir iepriekš paredzēts, kā jārīkojas komersantam ar komercnoslēpumu saistītos jautājumos. Vadlīnijas komersantam var nodrošināt drošāku un paredzamāku komercdarbības vidi.

 

Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar komercnoslēpuma aizsardzību Rīgas šķīrējtiesas organizētajā 2020.gada 23.aprīļa bezmaksas biznesa tiešsaistes seminārā (vebinārā) „Ievads komercnoslēpuma aizsardzībā” plkst. 16:00. Vairāk informācijas par vebināru un reģistrācijas iespējām atradīsiet pēc saites šeit.

 



Komentāri


Nav komentāru...



    Rakstīt komentāru