Jaunumi

Jaunumu kalendārs

<< < 2020 Novembris > >>
Pd Ot Tr Ct Pt St Sv
2627282930311
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30123456

Jaunumi


Meklēt:

Ārkārtējā situācija un Latvijas bizness

11-05-2020

Jūs droši vien jau zināt, ka Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagariāta līdz 2020.gada 9.jūnijam.

Uzņēmējiem joprojām ir kaudze jautājumu, uz kuriem tiek meklētas atbildes - sakarā ar force majeure, ar dokumentiem, ar darbu veikšanu attālināti, ar parādu piedziņu, ar jauninājumiem likumos - vārdu sakot ar visu, kas šobrīd juridiski satrauc.

 

Nesen mēs rīkojām vebināru, kurā tika atbildēts uz šiem jautājumiem. Un šobrīd vēlamies padalīties ar šī vebināra ierakstu, lai Jūs varētu atrast iespējams tās atbildes, kuras meklējat, ja Jums arī nebija iespējas piedalīties vebinārā online.

Vebināra laikā Raimonds Briedis (lektors, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis, advokāts ar lielu darba pieredzi) ir paspējis atbildēt uz 19 mums atsūtītiem jautājumiem, ko Jūs varat aplūkot video, kā arī pēc vebināra lektors rakstiski ir atbildējis uz tiem jautājumiem, kuri tika uzdoti vebināra laikā - tos varat redzēt zem video.

Kā arī zem video ir noderīgas saites, ko var izmantot papildus informācijas iegūšanai.

Lai Jums būtu pavisam ērti video sameklēt atbildi uz Jūsu interesējošo jautājumu, mēs sanumurējam jautājumus, un arī video ir redzams, uz kuru tieši jautājumu atbild lektors R.Briedis.

 

Skatieties video - neatstajiet sevi neziņā un savu biznesu bez juridiskā atbalsta!

 

 

Informējam, ka nākamais mūsu aktuālais vebinārs notiks 21.05.2020 . Vairāk informācijas par to, lūdzu, lasiet pēc saites šeit

 

 

Jautājumi, uz kuriem tika atbildēts vebināra laikā (sk.video)

 

1. Ko iesākt, ja partneri atliek maksājumus uz 90 dienām un uzņēmumam nav ienākumu, lai samaksātu savus rēķinus?!

2. Vai parāda piedziņā ir kādi ierobežojumi?!

3. Vai es varu saņemt izziņas par parādnieka deklarēto adresi un kā to ir iespējams izdarīt esošajos apstākļos?!

4. Kā ir ar telpu nomu un apmaksas nosacījumiem dotajā situacijā?! Ar ko nomniekam un iznomātajam ir jārēķinās?!

5. Vai 3.aprīlī ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi par to, ka no šī gada 12.marta līdz 1.jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums, nozīmē, ka prasību tiesā sniegt nevarēs?!

6. Kā saprast nokavējuma % aprēķinu pēc 1.aprīļa? Vai arī līgumsoda apmērs tiek samazināts?

7. Kā ir ar prasības iesniegšanu tiesā- kas uzņēmējam būtu jāzina un ar ko jārēķinās?!

8. Vai tiesā un šķīrejtiesās lietu izskatīšanas notiek un ar ko uzņēmējam jārēķinās un kur meklēt informāciju par tiesas sēžu datumiem?! Vai puses tiek informētas par procesu pārcelšanu un kāds ir termiņš uz kādu tiek pārcelta lietas izskatīšana?

9. Vai arī esošaja situācijā es varu saņemt nodrošinājumu?!

10. Kas ir force majeure, ko tas nozīmē uzņēmumam, kā sevi pasargāt?!

11. Ko darīt, ja partneris atsaucas uz force majeure un nemaksā rēķinus par jau sniegtajiem pakalpojumiem/ piegādatajam precēm?

12. Ko iesākt ar starptautiskajiem partneriem esošajā situācijā?! Kā nodrošinat saistību izpildi?

13. Kā rīkoties situācijā, kad ir Spriedums un Izpildu rakstu nepieciešams saņemt ārpus valsts- Lietuva, Igaunija, Polija uc. Kā rīkoties un ko der zināt?!

14. Ar ko ir jārēķinās loģistikas kompānijām- kādi ierobežojumi vai nodrošinājumi jāzina esošajā situācijā?

15. Ir zināms, ka ierakstītas nosūtītas vēstules Latvijas Pasts glabās 60 dienas ierasto 30 dienu vietā. Vai ir kādi nosacījumi arī parada piedziņas jautajumos- kāds noteikts termiņš, kas jāievēro pirms sniedzu prasību tiesā?

16. Mūs kā īpašumu iznomātāju un izīrētāju interesē nomas un īres attiecības šajā ārkārtas situācijā, kad nomnieki prasa maksas atcelšanu?

17. Kā rīkoties, ja līgumā nav ietverts punkts par force majeure, bet uzņēmums nevar pildīt uzņemtās saistības?

18. Līgumu izbeigšanas iespējamība starp pakalpojumu sniedzēju un pasūtītaju un tā atbildība.

19. Kā rīkoties, ja pakalpojuma sniedzējam līguma punkts par nepārvaramo varu nav paredzēts, bet pakalpoluma sniedzējs pakalpojumu turpina sniegt (saskaņā ar līguma noteikumiem), taču pakalpojuma ņēmējs atsakās maksāt, jo pats brīvprātīgi nesaņem pakalpojumu. Situācija - tiek sniegts bērnu uzraudzības pakalpojums.

 

 

Jautājumi, atbildes uz kuriem tika sniegtas pēc vebināra 

 

1. Vai uzņēmuma darbinieks ar savu personīgo elektronisko parakstu var atvērt elektroniski atsūtītu dokumentu, kas adresēts uzņēmumam, ja darbinieks nav paraksttiesīgā vai pilnvarotā persona?

Jebkuri elektroniski parakstīti dokumenti ir atverami izmantojot www.eparaksts.lv neatkarīgi no tā, kuram uzņēmumā ir paraksttiesības. Parakstīt ar juridiski saistoši var tikai paraksttiesīgas personas.

 

2. Ja brīdinājums par parādu ir ticis izsūtīts teiksim jau pirms 30 dienām, vai tas nozīmē, ka kreditoram ir jāgaida vēl 30 dienas?

Jā, manā ieskatā, ir jānogaida vēl 30 dienas. Lūk, norma “(5) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.”

 

3. Kā ir ar prasības nodrošinājumu tiesās?

(Pie 9.jautājuma) Prasības nodrošināšana nav ietverta likumā Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, ar kādu atliekošu mehānismu, līdz ar to, manā ieskatā, ir piemērojams Civilprocesa likuma 137.panta pirmajā daļā noteiktais pamats, t.i. Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu.”

 

4. Vai starptautiskajos līgumos pietiek ar to, ka ir minēts par rīcību force majeure apstākļos, vai ir nepieciešams konkrēti aprakstīt, kas tiek uzskatīts par FM apstākļiem?

Starptautiskajos līgumus gatavojot ir nepieciešams fiksēt, kurš var apliecināt Nepārvaramas varas faktu, kā arī minēt, vai šādai prezumpcijai ir vienpusējs spēks, vai tomēr ir tiesības apelēt. Turpat ir vērts pieminēt, ka šādas, nepārvaramas varas, iestāšanos pierādīšanas pienākums ir personai, kurš uz to atsaucas.

 

5. Ja līgumā nav atrunāts brīdināt partneri par parāda piedziņu pirms sniegšanas tiesā, šķīrējtiesā - vai saistībā ar esošo situāciju es varu sniegt prasību tiesā?Vai tiesa ievēro šo 60 dienu termiņu? Vai tomēr ir jāsūta brīdinājums?

Es paredzu, ka gadījumā, ja šāds brīdinājums piemēram līguma neizpildes lietā, kuru izskata Rīgas šķīrējtiesa, nebūs ietverts un arī netiks izmantots, tad parādniekam pie izpildu raksta izsniegšanas būs iespēja apelēt pie likuma, ka šāds brīdinājums ir bijis obligāts, bet tas nav ticis ievērots. Tā ir mana subjektīva nostāja šajā jautājumā un var atšķirties no kolēģu viedokļa, bet es aicinātu izvairīties no šādas situācijas nosūtot brīdinājumu, kā to paredz likums.

 

6. Kā ir ar īres līgumiem, dzīvokļu īre?

(Pie 16.punkta) Īres līguma atbalsta mehānismi nav paredzēti nedz likumā Par ārkārtējas situācijas izsludināšanu, nedz arī citos normatīvos, līdz ar to īres attiecības nosaka likums “Par dzīvojamo telpu īri”.

 

7. Sakarā ar valstī noteikto ārkārtas stāvokli turoperators atcēla ceļojumu. Saskaņā ar noslēgto līgumu situācija tiek traktēta kā nepārvarama vara un tūroperators neuzņemas kādu atbildību par nenotikušo ceļojumu. Tūroperators piedāvā izvēlēties kādu alternatīvu ceļojumu no tūroperatora pedāvātajiem ceļojumiem, bet ar dokumentiem alternatīvu vienošanos nonostiprina, atsaucoties uz to, ka pasaulē pastāv ārkārtas situācija. Kā ceļotājam aizsargāt sevi šajā situācijā?

Attiecībā uz ceļošanu un piedāvātajiem pakalpojumiem tik tiešām ceļošana ar likumu ir aizliegta, bet ir zināms, ka t.s. Tūroperatori piedāvā veikt līguma izmaiņas paredzot, ka personas var samainīt ceļojumus, bet pastāv arī alternatīva- ja ceļojums ir bijis apdrošināts, tad vērsties pie apdrošinātāja. Manā ieskatā ir strīdīgs jautājums, ko darīt situācijā, kad “ceļojums” ir bijis paredzēts uz valsti vai caur valsti, kurai piem. nav COVID ierobežojumu.

 

8. Tiesisks līgums - vai var būt mutvārdu vienošanās, vai obligāti ir jābūt rakstiskam?

Līgums skaitās noslēgts, ja pusēm ir rīcībspēja un viņas ir vienojušās par visām būtiskām sastāvdaļām, ja vien šāda līguma noslēgšana rakstveidā nav īpaši paredzēta likumā. (Piem. nekustamā īpašuma atsavinšanas vai medību tiesību līgums). Jautājums ir kā pierādīt ne tikai šāda līguma noslēgšanu, bet arī uzņemto saistību apjomu, ja likums paredz, ka divpusēji darījumi ir tulkojami tam par sliktu, kurš ir kreditors (prasītājs).

 

9. Vai, piemēram, arī līgumā ar Ķīnu var neaprakstīt FM apstākļus un vai šajā situācijā darbojas starptautiskās likumdošanas normas?

Līgumā ar Ķīnu piedāvāju ietvert tveramu līguma izpratni, ko līguma neizpildes gadījumā puses piemēros, piem. ANO Konvenciju par starptautiskajiem pirkuma-pārdevuma līgumiem bet, savukārt, piegādes noteikumiem vadīties pēc INCOTERMS noteikumiem. Lūdzu ņemt vērā, vai Konvencija aptver pārdodamo preču tvērumu, jo piem. personiskām vajadzībām izlietojamās preces Konvencija neaptver.

 

10. Ja es brīdinājumu izsūtīju pirms 60 dienām, vai es varu sniegt tiesā, vai tomēr atkal jāsūta brīdinājums?

Manā ieskatā, likuma norma ir formāli izpildīta un var gatavot dokumentus iesniegšanai tiesā.

 

11. Vai ja uzsākta parāda piedziņa ātrāk un tiesa sniedz pēc 60 dienām, vai tiesai arī jāievēro 60 dienas?

Tiesai nav pienākuma ievērot 60 dienas citādi, kā nosakot sprieduma izpildes termiņu labprātīgi.

 

12. Vai 60 dienu termiņš ir arī jāievēro pret tiem debitoriem, kuriem parāda piedziņas process un brīdinājums tika izsūtīts līdz likuma spēkā stāšanās dienai?

Subjektīvi, bet ja brīdinājuma termiņa pēdējā diena ir bijusi pirms likuma spēkā stāšanās, uzskatu, ka var sniegt iekšā tiesā argumentēti šo faktu aprakstot prasībā.

 

Nepārvaramas varas testa pārbaudei noskaidrojamie elementi:

1) notikums, no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;

2) saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī notikumu nevarēja paredzēt;

3) notikums nav radies puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;

4)notikums saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu

AT Sprieduma atsauce: http://www.at.gov.lv/downloadlawfile/3200

 

Tēzes virsraksts: Grūtību nošķiršana no nepārvaramas varas apstākļiem prasībā par līguma izbeigšanu, sakarā ar saistības izpildījuma neiespējamību

Tēze: Prasībā par līguma izbeigšanu, sakarā ar saistības izpildījuma neiespējamību ir nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā ir iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kas dotu pamatu vienai pusei izvairīties no saistību izpildes, piemēram, prasīt nekavējošu līguma izbeigšanu. Svarīgi ir nošķirt nepārvaramas varas gadījumu no līguma izpildes grūtībām, kad kāds notikums būtiski maina līguma līdzsvaru, taču nepadara tā izpildi neiespējamu. Piemēram, vienas puses izpildes samaksas ir pieaugušas vai arī izpildījuma, ko saņem puse, vērtība ir samazinājusies.

Tajā skaitā Civillikuma 2147.pants noteic, ka pienākums maksāt nomas maksu atkrīt un jau samaksātais maksājums jāatdod atpakaļ (viens un otrs pilnīgi vai pa daļai), ja nomājamā vai īrējamā lieta palikusi nelietota tāda notikuma dēļ, kuram nav devis iemeslu nomnieks vai īrnieks un, kurš noticis bez viņa vainas. Savukārt no minētās tiesību normas 2.punkta izriet, ka par šādu notikumu uzskatāms gadījums, kad nomnieks nepārvaramas varas dēļ zaudē iespēju lietu lietot. Proti, nepārvarama vara ir objektīvs apstāklis, kas atbrīvo parādnieku no līguma saistību izpildes. Jēdziena „nepārvaramā vara” skaidrojums likumā nav dots. Tādēļ uz to var tikt attiecināti gan romiešu tiesībās apzīmētie apstākļi, gan UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu principu 7.1.7.pantā ietvertais formulējums, gan Latvijai saistošās ANO 1980.gada 11.aprīļa (Vīnes) Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma- pārdevuma līgumiem 79.panta 1.punkta formulējums, kā arī tiesību zinātnē dotā nepārvaramas varas definīcija vai vispārīgs skaidrojums, turklāt minētais uzskaitījums nav izsmeļošs (sk. Senāta 2009.gada 11.februāra spriedumu lietā. Nr.30/2009).

 

 

Vebinārā piemērotās atsauces:

 

Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu - https://likumi.lv/ta/id/313191-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu

 

Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība - https://likumi.lv/ta/id/313371-noteikumi-par-garantijam-saimnieciskas-darbibas-veicejiem-kuru-darbibu- ietekmejusi-covid-19-izplatiba

 

Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība -  https://likumi.lv/ta/id/313370-noteikumi-par-apgrozamo-lidzeklu-aizdevumiem-saimnieciskas-darbibas- veicejiem-kuru-darbibu-ietekmejusi-covid-19-izplatiba

 

Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību - https://likumi.lv/ta/id/313373-par-valsts-apdraudejuma-un-ta-seku-noversanas-un-parvaresanas-pasakumiem- sakara-ar-covid-19-izplatibu

 

Civillikums, Saistību tiesības - https://likumi.lv/ta/id/90220-civillikums-ceturta-dala-saistibu-tiesibas

 

Augstākās tiesas prakse - http://www.at.gov.lv/downloadlawfile/3200

 

Kopējie ar COVID19 saistītie normatīvi - https://likumi.lv/ta/tema/covid-19

 

Papildus:

 

Autoceļu direkcija - http://www.atd.lv/lv/jaunumi/aktuālā-informācija

 

Slimību profilakses centrs - https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi



Komentāri


Nav komentāru...



    Rakstīt komentāru