Atbalsts
Jautājumi un atbildes

Jautājumi un atbildes

Drukāt

1. Kas ir mediācija?

 

Mediācija (lat. Mediare – starpnieka palīdzība) – ārpustiesas konfliktu risināšanas metode ar neitrālu un taisnīgu trešās puses – mediatora (starpnieka) palīdzību. Mediācija ir vismaigākā strīdu alternatīvo izšķiršanas veidu forma. Mediācijas laikā puses, kas ir iesaistītas konfliktā, pašas nonāk pie abpusēji pieņemama risinājuma.

 

2. Kā mediācija palīdz risināt konfliktus?

 

Mediācijas process notiek neformālā gaisotnē un palīdz palūkoties uz problēmu no dažādām pusēm, noformulēt patiesās strīdnieku intereses un pēc tam nonākt pie abpusēji pieņemama risinājuma, kas palielina tā izpildes garantijas, jo tika panākts brīvprātīgi.

 

3. Kādi ir mediatora pienākumi?

 

Būt neitrālam, palīdzēt nonākt pie abpusēji pieņemama risinājuma, netiesājot nevienu no pusēm. Nebūt personiski ieinteresētam mediācijas procesa uznākumā. Vadīt un kontrolēt mediācijas procesu, radot drošu vidi.

 

4. Kurš var būt par mediatoru?

 

Par mediatoru var būt jebkura fiziska persona, kuru ir izēvelējušās, puses vai sertificēts mediators, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvis mediāciju un saņēmis sertifikātu.

 

5. Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nams. Kas tas ir?

 

Rīgas šķīrējtiesas Mediācijas nams — tā ir bezpeļņas organizācijas «Strīdu Alternatīvo Izšķīršanas veidu asociācijas» struktūrvienība, kura ir izveidota, lai piedāvātu visām ieinteresētajām personām mediācijas processu.

 

6. Kādos gadījumos ir vērts izmantot mediācijas procesu?

 

Mediācijas process ir piemērots jebkurā jomā un ir ieteicams, lai atrisinātu domstarpības un konfliktus ar mērķi saglabāt un uzturēt labas attiecības.

 

7. Cik ilgi ilgst mediācijas process?

 

Mediācijas termiņš ir atkarīgs no mediācijas procesā iesaistītajam pusēm. Mediācijas process var noslēgties pēc vienas tikšanās, var arī aizņemt vairāk laika, bet ne ilgāk par pusgadu.

 

8. Kādas priekšrocības (plusi) ir mediācijas procesam?

 

Mediācija palīdz taupīt laiku, naudas resursus un iesaistīto pušu emocionālo spēku. Mediācijas procesā puses var pašas mainīt procesa procedūru un noteikt abām pieņemamu un individuālu tikšanās kārtību. Mediācija nav orientēta uz konfliktu vai taisnības un vainīgā, meklēšanu, bet gan uz abpusēji pieņemama risinājuma meklēšanu.

 

9. Kas piedalās mediācijas procesā?

 

Mediācijas processā piedālās puses, kas izvēlējušās risināt domstarpības ar mediācijas palīdzību, mediators vai vairāki mediātori (ja puses vienojās par kopmediāciju). Ar otras puses priekrišanu mediācijas procesā var piedalīties arī advokāti vai atbalstītāji.

 

10. Kā notiek mediācijas process?

 

Puses satiekas kopā ar mediātoru noteiktā vietā. Mediatora pienākumi ir informēt puses par procesa gaitu, noteikumiem un pušu atbildību mediācijas laikā. Tālāk katra no pusēm izklāsta notikušo situāciju un piedāvā jautājumus apspriešanai. Pēc tam mediātors noskaidro pušu intereses, un puses sāk izstrādāt abpusēji pieņemamus risinājumus. Pēc mediātora priekšlikuma un ar puses piekrišanu, process var norisināties individuāli ar katru pusi atsevišķi (individuālas sesijas) un turpināties kopā, mēklējot abpusēji pieņemamo risinājumu. Noslēgumā mediātors var palīdzēt pusēm sastādīt vienošanos par sasniegtajiem rezultātiem.

 

11. Kas ir nepieciešams, lai uzzsāktu mediācijas procesu?

 

Viena no pusēm iesniedz priekšlikumu par mediācijas procesu Rīgas šķīrējtiesas mediācijas nama kancelejā. Kanceleja nosūta otrai pusei priekšlikumu par mediācijas procesa norisi. Ja otra puse piekrīt mediācijas procesam, tad pirmā puse iesniedz pieteikumu un vienošanos par mediācijas procesa uzsākšanu, ka arī maksājuma uzdevumu, kas apliecina administratīvos izdevumus un mediatora honorāra apmaksu. Otra puse 15 dienu laikā nosūta atsauksmi uz mediācijas procesa pieteikumu. Pēc tam materiāli tiek nodoti mediatoram un viņš 5 dienu laikā, konsultējoties ar pusēm, paziņo par pirmo tikšanos.

 

12. Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai uzsāktu mediācijas procesu?

 

Ja puses nav iepriekš vienojušās par mediācijas procesu, Rīgas šķīrējtiesas mediācijas namā tiek iesniegts pieteikums par mediācijas procesa uzsākšanu, kuru kanceleja nosūta otrai pusei. Ja starp pusēm jau ir noslēgta rakstiska vienošanās, Rīgas šķīrējtiesas mediācijas namā tiek iesniegts mediācijas pieteikums un maksājuma uzdevums par mediācijas procesa apmaksu. Pierādījumi par līgumsaistību pārkāpšanu un citi dokumenti nav nepieciešami, ja vien puses nav vienojušās citādi.

 

13.Ar ko mediācijas process atšķiras no tiesvedības procesa?

 

Mediācijas process tiek uzsākts ar abu pušu piekrišanu, bet tiesvedības process tiek uzsākts, neņemot vērā otras puses gribu. Tiesai ir piešķirtas pilnvaras izlemt jautājumu, mediators palīdz atrast abpusēji pieņemamu risinājumu. Mediācijas laikā puses ir orienētas sadarbībai, tiesas procesā strādā piespiedu sistēma. Tiesas process tiek izbeigts procesuālā kartībā un saskaņā ar tiesas lēmumu, mediācijas procesā – vai nu tiek panākta vienošanās, vai arī jebkura no pusēm var izbeigt procesu vienpusējā kārtībā.

 

14. Kas notiek, ja viena no pusēm nepilda vienošanās noteikumus, kuri tika pieņemti mediācijas procesa laikā?

 

Vienošanās par mediācijas procesa norisi ir dokuments ar juridisku spēku un ir obligāti izpildāms. Šo dokumentu var izmantot tiesas procesā kā pierādījumu, kas apliecinās otras puses negodprātību, ja vienošanās netiks pildīta. Ja vienošanās tiks noslēgta kā notariāls akts pie notāra, tad varēs saņemt arī izpildu rakstu tā piespiedu izpildei.

 

15.Cik maksā mediācijas organizēšana un rīkošana RŠT mediācijas namā?

 

Mediācijas procesa pieteicējs sākotnējiapmaksā 100 EUR — lietvedības maksu, kas tiek ieskaitīta administratīvajos izdevumos, ja process turpinās. Mediācijas procesa administratīvās izmaksas un mediatora honorārs ir atkarīgi no strīda summas un mediatoru skaita. Ja mediācijas process netiek uzsākts, lietvedības maksa netiek atgriezta.